Kāzu paražas
Attēlos redzamie cimdi, deķi ir no Limbažu muzeja krājumiem.
Šajā sadaļā Jūs atradīsiet seno kāzu rituālu aprakstus, kas bija novērojami pa visu Latviju.
Līgavas zagšana
Senajiem latviešiem veids kā iegūt līgavu bija līgavas zagšana, taču vēlāk šādu tradīciju atmeta un aizstāja ar līgavas pirkšanu par naudu. Pēc senajām tradīcijām latviešiem sievas iegūšana ar varu bija ierasta, godājama lieta. Šajā izdarībā aizvedēji varēja parādīt savu spēku un gudrību. Līgavas zagšanai izraudzījās kādu tumšu vientuļu vietu, kur meitene būtu vieglāk iegūstama, piemēram, laiku, kad meitenes radi nebija mājās. Arī meitenes bija gudras un mēģināja aizvedējus pārspēt gudrībā, pārģērbjot kādu citu jaunu vai pavecu sievieti. Bet, ja meitenei tomēr neizdevās noslēpties no aizvedējiem, tad meitene uz ceļa atstāja zīmes- lapas, zariņus vai ko citu, lai māju ļaudis varētu atrast un atvest atpakaļ uz savām mājām. Lai meitene neredzētu kurp braukdama, tai aizsēja acis un puiša mājās ieveda klētiņā, lai pierod un aprod ar domu, ka tur jāpaliek. Meitas radi nebija ar mieru, ka viņu meita tiek aizvesta. Brāļi vai citi radi devās meklēt, kamēr atrada. Ne vienmēr paveicās un meiteni atrada tajā pašā dienā, varēja pat paiet nedēļas vai gadi. Pa to laiku meitene jau bija pieradusi pie jaunajām mājām, un tad kad panāksnieki- meitenes radi, atrada, pajautāja vai gribot braukt atpakaļ uz mājām un attiekties no precībām vai tomēr vēlas palikt un ieprecēties puiša ģimenē. Protams, ne vienmēr meitenei jaunā vieta patika, tad panāksnieki šoreiz mēģināja aizvest savu meiteni. Pret meiteni jaunajās mājās izturējās ar godu, cieņu. Šī tradīcija nebija tik nežēlīga, tā bija goda lieta. Parasti strīdus izšķīra ar tautasdziesmu karu.
Ne vienmēr meitas radi bija pret, reizēm pat abas puses darīja visu, lai zagšana izdotos. Pat zīmes ceļā atstāja paši meitenes aizvedēji un meitas pūru panāksnieki iedeva līdzi.
Līgavas pirkšana
Ka jau tika minēts, šāda izdarība ar laiku tika atmesta, un līgaviņu pirka par naudu. Šādu pirkšanu veica, kā atlīdzību par meitas audzināšanu un līdz dodamo meitas pūru. Līgaviņa mājās bija cieņā turama, viņu neuztvēra kā jaunu darbaspēku , bet gan par jaunu ģimenes locekli. Naudas summas lielums bija atkarīgs no meitenes diženuma, atpazīstamības, daiļuma, čakluma, kā arī summu lielāku prasīja par zaudēto darbaspēku. Visbiežāk meiteni tūlīt gribēja aizvest projām, līdzi paņemot brīvu zirgu pūram.
Precības un derības
Uz precībām ierodoties meitas mājās- otrdienās vai ceturtdienās, nesāka ar pareizo ierašanās iemeslu. Teica, ka esot noklīdusi kāds mājas lopiņš, lai atļaujot pameklēt un pārnakšņot. Lai gan meitas radi nolieguši, ka šeit nav, tomēr ielaida, jo nojauta īsto nākšanas iemeslu. Ievedot mājās, jautāja pēc līgaviņas, bet viņu pašu neradīja, bet kādu citu jaunu vai pavecu sievieti. Pati līgaviņa bija paslēpusies. Līdz ko īsta līgaviņa bija atrasta, tad varēja lūgt precēties. Ja līgaviņa ar mājas meitām bija izpušķojusi zirgus, tad visi varēja uzskatīt, ka tā ir piekritusi un izies pie vīra.
Derībās tika norunāts līgavas pūra lielums , kāzu diena un svinības. Puisim bija jāuzrāda arī savs mantas lielums. Tāpēc no līgaviņas puses, radi brauca vietraugos- apskatīt puiša īpašumu. Pēc derībām pāris brauca pie mācītāja pierakstīties, bez atļaujas laulāt nedrīkstēja. Nu radi varēja sākt gatavoties kāzu svinībām. Pats līgavainis sāka brūvēt alu un iegādāties brandvīnu, nokāpa kādus mājas lopiņus un izcepa pietiekoši daudz karašas. Senos laikos ielūgtie kāzu viesi uz svinībām līdzi ņēma ciema kukuli, lai varētu svinību vietā uzturēties vairākas dienas.
Līgavas pūrs
Meitas pūra lielums bija atkarīgs no turības, jo bagātāki ļaudis, jo apjomīgāks un skaistāks bija darināts pūrs. Tāpat arī ar lopiņiem.
Vidēji pūrā tika liktas ap 24 villainēm un pāru zeķēm, 12 palagi un linu krekli, 100 dvieļu un pāru cimdu, prievītes un audekli. Šāds pūra saturs atradās koka lādē. Bez lādes pūrā līdzi deva mājas lopiņus- vairākas govis, 1 -2 zirgus ar ratiem, cūkas un aitas. Pēc pūra parasti brauca dienu pirms laulībām. Pēc pūra pakaļ devās vai nu precinieka aizsūtītie radi vai pats līgavainis( kā nu kura Latvijas vietā tradīciju piekopa). Pati pūra lāde atradās klētiņā, tā bija apklāta ar baltu palagu un apsieta ar jostām. Pirms pūra saņemšanas un tās uzsēdās kāds līgaviņas rads- brālis vai māte un par to bija jāsamaksā naudas izteiksmē par velti neviens pūru neizdeva. Kad nauda tika samaksāta, pūru atļāva iecelt ratos.
Līdzināšana
Līdzināšana ir sens latviešu kāzu rituāls. Lai gan pati līdzināšana ir īss process, tomēr ļoti sirsnīgs un nozīmīgs. Tas notiek tad, kad jaunais pāris jau tiek aizvest uz jaunajām mājām, kas bija vīra mājas. Šī rituāla uzdevums ir savienot divus cilvēkus mūžīgam dzīves ceļam liecinieku klātbūtnē. Jaunais pāris un vedēji sadevās rokās un kāds no vīra dzimtas izsaka līdzināšanas runu, izteica pārim vēlējumus, tad pārim iedeva maizes gabalu , kuru abi izdalīja uz pusēm un apēda.
Mičošana
Mičošana ir ļoti nozīmīgs rituāls, tajā jauno pāri ieved sievas un vīra kārtā un ieved precēto ļaužu pulkā.
Pirms mičošanas sagatavoja mičojamo maltīti, kuru ēda pēc nomičošanas. Jaunā sieva iededzināja sveces un gāja ar jaunavu pulciņā dejot polku, tādā viedā atvadoties no masām un panāksnieku meitām. Šāda izdarība tiek saukta par deju ar pazarēm. Tad notika vainaga deja, kurā līgava ar deju atvadās no brāļa un panāksnieku puišiem, to pašu dara arī jaunais vīrs dejojot ar māsu un vedēju meitām. Pašu vainaga noņemšanu vada vedējmāte , šajā procesā var piedalīties visi kāzu viesi, dziedot attiecīgās tautasdziesmas. Darbību sāk ar vainaga izpirkšanu, vispirms vienojas par vainaga cenu, ko vīra radi maksā sievas radiem. Vedējmāte nosēdina sieviņu un krēsla, kur jaunais vīrs ar baltiem cimdiem noņem sievas vainadziņu un atdod sievas mātei. Rituālā vainagu uzliek sievas māsai.
Mičotāja 3 reizes lika jaunajai sievai galvā mici vīram- vecu cepuri, kamēr ceturto reizi atstāja mici galvā. Sviežot zemē it parādīdama, ka vēl nav gatava sievas dzīvei. Mičotāja tikmēr iepliķēja un sacīja:” Valkā mici, glabā vīru”. Pēc nomičošanas jaunā sieva dalīja mičojamo maltīti un lielās dejas varēja sākties.
Guldīšana
Klāt ir jaunā pāra guldīšanas laiks, kas notiek pusnakts laikā pēc mičošanas. Guldīšana parasti notiek klētī vai kādā aukstā telpā, lai veicinātu jaunā pāra tuvību. Zem jauniešu cisām mēdz nolikt dažādus priekšmetus( dēlam- cirvi, meitai- pavārnīca(smeļamais kauss)), ticot, ka tie ietekmē gaidāmās ģimenes sastāvu. Telpā nolika arī maizi un alu , kas simbolizē auglību, noliek sveces- pasargāšanu no ļauna. Pie klēts durvīm noliek sargus un durvis aizslēdz, lai tie sargātu, lai skauģi un burvji abus netraucētu.
Modināšana
Nākamajā rītā kāzu viesi pulcējas modināt jauno vīru un sievu. Vedējmāte atslēdz klēts durvis ceļ augšā ar dziedāšanu un spēlēšanu, taisot troksni ar katliem, karotēm, bundžām, lai atvairītu ļaunos spēkus. Svarīgi ir jauno pāri nopērt, lai dzīvē abiem labi klātos. Pēc nopēršanas pāri ved āra, kur noliek trauku ar ūdeni, tajā jaunā sieva var nomazgāties, un tad iet traukā naudas gabalu. Blakus noliek divus spaiņus, kurš pirmais apgāzīs, tam būs lielāka vara pār otru.
Veltīšana
Veltīšana noritēja visā kāzu norises laikā, par labu darbu izdarīšanu. Jaunajai sievai bija divi pūri, viens veltīšanai kāzu laikā-par ģērbšanu, ratos iecelšanu un izcelšanu u.c., otrs- otrā kāzu dienā veltīja radus- vīra tēvu un māti, vīra brāļiem, māsām un sievām, vedējiem, visiem vīriešiem un sievietēm, jaunās sievas māsām un brāļiem, pavāram, zirgu puišiem, trauku mazgātājam. Kā nu kuram izdalīja kreklus, cimdus, zeķes, villaini, dvieļus un prievītes.
Ziedošana
Tāpat ka veltīja , tā ziedoja vietas uzsākot dzīvi jaunā sētā. Jaunajā sieva iepazīstas ar jaunā sētas māju vietām. Viņa apstaigāja visus sētas stūrus- klēti, māju, riju, kūti, maltuvi, dzirnavas, aku, pagalmu un pirti, kur ikdienā būs jāiet mājas solis, un visur atstāja kādu mazu ziedojumu (prievīti, jostu, villaini, cimdu), lai pielabinātos gariem. Istabā tā pat ziedoja pavardu, durvju sliekšņus un krāsni.
Šajā sadaļā ievietotā informācija ir no -
* Barons Kr.1949. Latvju dainu izlase, 3.izdevums. J.Kadila apgāds.
* Valmieras muzeja izstāžu materiāli.
