Raksti un ornamenti parasti tika novēroti jaunā pāra apģērbā, kā arī veltēs- cimdos, jostās, prievītēs un kreklos.
Senajiem latviešiem raksti un veidotie ornamenti nesa sevī kādu svarīgu nozīmi. Tās tika radītas ar īpašu mērķi. Latvieši senos ornamentus ieadīja cimdos, jostās un citos apģērba gabalos.
Viena no rakstu zīmēm ir zvaigzne, kas redzama zemāk redzamajā pirmajā attēlā . Zvaigne ir trešā svarīgākā debess zīme. Šim ornamentam ir maģiska nozīme, tā pasargā cilvēku no ļauna. Zvaignei var būt četri, seši vai astoņi stari. Sevišķs zvaigznes paveids ir auseklītis, tam ir astoņi stari. Zvaigzne ar astoniem striem simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu. Šāda veida forma Latviešu arheoloģijā parādījās ap 16.gs. Lielākoties zvaigznes ornaments bija sastopams lībiešu apdzīvotajās teritorijās.
... |