Senie latvieši augsti vērtēja ģimenes godības, un tajās cieši turējās pie saviem ticējumiem. Tie vēsta ne tikai par laimīgu dzīvi jaunajam pārim, bet arī par neveiksmēm un dažādiem dzīves šķēršļiem. Pirms vairākiem gadu simtiem latvieši ticējumus nodeva no paaudzes paaudzē, tie lika latviešiem ticēt labas laulības nodrošināšanā. Protams, ne visi cilvēki tic visiem ticējumiem, katram cilvēkam ir atšķirīga pasaules uztvere. Ja kaut kam ļoti tic, tad tas arī piepildās. Iespējams, ticējumu rašanās saistīta ar notikumu notikšanai no dzīves. Ja gadījusies kāda nelaime, tad cilvēki visticamāk pēc tam izanalizējuši to notikumu gaitu un piefiksējuši. Šajā sadaļā Jūs atradīsiet seno latviešu tautas kāzu ticējumus, kurus plašākai sabiedrībai nodot tautas tradīciju sargātāji un popularizētāji.
- Ja vīrs un sieva pēc izskata līdzīgi, tad tie labi dzīvos.
- Ja grib, lai jaunajam pārim labi klātos, tad uz kāzām nedrīkst citu dzīvnieku, kā vienīgi cūku kaut.
- Precībās brūte un brūtgāns sniedz otram roku pār maizi, pie kam katram viens gabals no tās jāapēd. Kas pirmais savu gabalu apēdīs, tas būšot labāks maizes pelnītājs.
- Brūtes pūru pārveda uz jauno māju jau dienu pirms kāzām. Bagāta brūte pūrā dabūja 100 dālderu līdz. Ja precībās braucot kāds šķērslis ceļā ( koks nogāzies, slota nokritusi u.t.t.), tad iesāktais neizdosies.
- Ja brūtes pārim uz baznīcu braucot zirgs izjūdzas, tad tas pāris drīz šķirsies.
- Kad jaunais pāris brauc uz baznīcu, tad tiem jānosviež, kur tiltiņš vai upīte pa jostiņai vai cimdu pārim, tad būs laimīga dzīvošana.
- No baznīcas atbraucot jaunie vispirms ēd sāli un maizi, tad galds jaunā dzīvē arvien būs bagātīgi klāts.
- Jaunajam pārim, braucot no baznīcas jāturas rokās, lai būtu mīļā dzīvošana.
- Jaunai sievai jāmet prievītas visur tur, kur vīramāte staigā, tad labi sadzīvos.
- Kāzās brūtes pāris cauri visām durvīm tiek vesti ar zobenu, lai skauģi nevarētu kaitēt. Ja nav zobena, tad ņem izkapti.
- Ja kāzu rītā brūte ir jautra, tad dzīvē būs jāraud, ja noskumusi – dzīvē ies labi.
- Ja kāzu dienā slikts laiks, tad būs jāraud dzīvojot, ja skaists – būs laba dzīvošana
- Ja savējuši gribējuši jaunajam pārim novēlēt puiku, tad pirmajā kāzu naktī likuši zem gultas cirvi, ja meitu, tad velējamo vāli.
- Pie micošanas brūte divas reizes sviedusi aubi zemē uz grīdas, ka nu vīra māte likusi galvā trešo reizi, tad arī tā palikusi.
- Pulka vadonis ar zobena spici nocēlis brūtei vainagu no galvas, uzmaucis tad uz zobena asmeņa un zobenu iedūris sienā. Tur tas kādu laiku palicis stāvot, iekams iesāktā vaiņaga noņemšanas ceremonija nobeidzās. Vēlāk vainagu uzlika kādai no brūtes māsām, bet zobenu atlika vietā.
- Pēc veltīšanas sarīkoja mešanu, kur kāzinieki un panāksnieki meta naudu, panāksnieces kreklus. Kas gribēja novēlēt jaunajam pārim bērnus, tas meta šķīvī maza bērna apģērbu.
- Dzīviem priekšmetiem dod veltes, nedzīviem ziedus.
Mūsdienās kopumā diezgan daudz ticējumu nelieto un tiem netic, tomēr ir arī tādi, kuri ir dzirdami vēl šodien. Pārsvarā šādus ticējumus izmanto folkloras kopas un citu tautu tradīciju sargātāji pastāstot jaunajam pārim un viņu viesiem. Šie ticējumi un attēlā redzmie cimdi ir no Limbažu muzeja apkopotajiem izstāžu materiāliem. |